Es nestrādāju. Nu, tā gluži – es nevaru atrast darbu jau astoņus mēnešus. Esmu bijis pārdevējs, noliktavas darbinieks, pat palīgs virtuvē. Bet pēdējā laikā CV izsūtīšana ir kļuvusi par manu pamatnodarbošanos, un intervijas – par manu hobiju. Divdesmit trīs gadi, dzīvoju kopā ar vecākiem, un mana istaba ir tik maza, ka es tajā tikai guļu un skatos griestos. Draugi aizgājuši prom, jo man nav naudas, lai aizietu uz kino vai izdzertu alu. Sievas nav, bērnu nav, nav pat zivtiņas akvārijā. Ir tikai es un mans telefons, un tas tukšums, kas katru dienu aug lielāks.
Tajā vakarā biju īpaši nomākts. Man bija atteikuši vēl vienā darbā – kaut kādā noliktavā, kur prasīja "jaunus un enerģiskus". Es jau sen neesmu enerģisks. Es esmu iztukšots. Es sēdēju uz savas gultas, ap mani kaudzēm izmestas drēbes, kuras nebiju sakārtojis nedēļām, un skatījos, kā telefonā ienāk paziņojumi, kurus negribas lasīt. Tad es pamanīju reklāmu – kaut kādas azarta speles, kas solīja "pirmo iemaksu bez riska". Es parasti aizveru šādas reklāmas, bet šoreiz es domāju – kāpēc gan nē? Man tāpat nav ko zaudēt. Manā kontā ir mīnuss, manā maciņā ir nulle, un manā galvā ir tikai melns. Es noklikšķināju.
Lapa atvērās, un es ieraudzīju pasauli, kuru nebiju pieredzējis – spožu, krāsainu, pilnu ar gaismām un apsolījumiem. Es reģistrējos, aizpildīju datus, un saņēmu 10 eiro bez maksas. Tikai par to, ka ienācu. Desmit eiro. Ar to es nevaru neko nopirkt, bet es varu tos iztērēt šeit. Es izvēlējos spēli ar Meksikas tēmu – kaktusi, sombrero, marakasi. Likmi uzliku mazu – 10 centus. Un es sāku griezt. Sākumā nekas – uzvaru 2 eiro, zaudēju 1. Bet pēc stundas es biju uzvarējis 25 eiro un zaudējis 15, tāpēc man bija 20. Jau neko. Bet es gribēju vairāk. Es iemaksāju vēl 10 eiro – savus pēdējos, ko biju atlicis telefona rēķinam. Tagad man kontā bija 30 eiro. Es nomainīju spēli uz ko ar vilkiem un mežu – kaut ko noslēpumainu, tādu, kas likās dziļāka. Likmi uzliku 20 centus. Un tad sākās tas, ko es neaizmirsīšu nekad.
Es griezu, un pēc kāda laika es aktivizēju bonusa spēli. Tā bija tāda, kur jāseko vilkam cauri mežam, un katrs atrastais dārgums dod naudu. Pirmais dārgums – 5 eiro. Otrais – 8. Trešais – 12. Ceturtais – 20. Piektais – 35. Sestais – 60. Septītais – 100. Kad es atrodu septīto dārgumu, man kontā bija 240 eiro. Es izņēmu 200, atstājot 40. Nākamajā dienā es nomaksāju telefona rēķinu. Es biju atvieglināts, bet ne apmierināts.
Es turpināju spēlēt katru dienu, bet ar noteikumu – tikai 20 eiro nedēļā, tikai no laimestiem. Un tas strādāja. Es uzvarēju vēl 100, tad 50, tad zaudēju 30. Bet kopējais bilance bija pluss. Pēc mēneša man bija sakrājušies 450 eiro. Es nopirku sev jaunu jaku – pirmo pēc diviem gadiem. Un tad es sapratu, ka šī nav tikai spēle. Šī ir iespēja. Es nolēmu riskēt – iemaksāju 100 eiro, lai saņemtu bonuss 50. Kopā 150. Es izvēlējos spēli ar Japānas tēmu – ķiršu ziedi, samuraji, tempļi. Likmi uzliku 1 eiro. Es griezu un griezu, un pēc stundas man bija 210 eiro. Es jau gribēju izņemt, bet tad es pamanīju, ka ir pieejama jauna spēle – ar nāru tēmu. Es izvēlējos to, jo man patīk okeāns. Likmi uzliku 2 eiro. Pirmais grieziens – nekas. Otrais – nekas. Trešais – bonuss. Nāras bonuss bija tāds, ka jāpeld zem ūdens un jāsavāc gliemežvāki. Pirmais gliemežvāks – 10 eiro. Otrais – 20. Trešais – 40. Ceturtais – 80. Piektais – 160. Sestais – 320. Kad es savācu sesto gliemežvāku, es izslēdzu telefonu. Man bija bail. Kad es to atkal ieslēdzu, kontā bija 830 eiro. Es izņēmu 800, atstājot 30. Nākamajā dienā es nopirku dāvanas saviem vecākiem – ziedus mātei, alus tētim. Viņi nesaprata, kāpēc es to daru. Es teicu – tāpēc, ka es jūs mīlu. Un tāpēc, ka man beidzot ir nedaudz naudas.
Bet lielākais vēl bija priekšā. Pirms divām nedēļām es saņēmu e-pastu, ka ir sezonas bonuss – 150% par pirmo iemaksu. Es nolēmu – iemaksāšu 100 eiro. Man bija tie 100 no laimestiem. Es iemaksāju, saņēmu 150 bonusā, un man kontā bija 250 eiro. Es izvēlējos spēli ar kosmosa tēmu, jo vienmēr gribēju lidot kosmosā. Likmi uzliku 2 eiro. Es griezu, un pēc 20 minūtēm es aktivizēju bonusa spēli, kurā jāšauj pa asteroīdiem. Pirmais asteroīds – 20 eiro. Otrais – 50. Trešais – 100. Ceturtais – 200. Piektais – 400. Sestais – 800. Kad es trāpīju sesto asteroīdu, es raudāju. Es nespēju savaldīt asaras. 1570 eiro bonuss. Man kontā uzreiz bija 1820 eiro. Es izņēmu 1800, atstājot 20. Nākamajā dienā es aizgāju uz banku un nomaksāju visus kredītus, ko biju sakrājis.
Tagad es sēžu savā mazajā istabā, blakus man guļ telefons, un es zinu, ka man nav nekas jāpierāda. Es jau pierādīju – sev. Ka es neesmu bezcerīgs. Ka es varu celties no apakšas. Ka pat tad, kad visi aiziet prom un tev paliek tikai tukšums, tu vari to tukšumu aizpildīt ar savu drosmi. Ne jau ar naudu, bet ar drosmi izdarīt to klikšķi. Vai es joprojām spēlēju? Jā, bet tikai reizi nedēļā, tikai ar 10 eiro, tikai prieka pēc. Es vairs neesmu atkarīgs no laimestiem. Es esmu atkarīgs no ticības, ka rītdiena būs labāka. Un tā ir. Katru dienu. Tāpēc es saku – nepadodies. Pat tad, kad šķiet, ka viss ir beigts. Pat tad, kad makā ir nulle. Pat tad, kad neviens tev nezvana. Atsperies. Un, ja vajag, atver to lapu. Ievadi savus datus. Saņem bonusu. Un varbūt – tikai varbūt – nākamais grieziens būs tas, kas mainīs visu. Ne jau tāpēc, ka tu esi pelnījis, bet tāpēc, ka veiksme dažreiz nāk pie tiem, kas vairs neko negaida. Un tad tā ir skaistākā no visām dāvanām. Es to saņēmu. Tu arī vari. Viss, kas vajadzīgs, ir viens klikšķis.