Mūslaiku steidzīgajā ritmā dienas paiet nemanāmi. Lai kā mums gribētos domāt, ka katra diena, ko dzīve mums piešķir, ir jāsvin, realitātē – gadiem ejot – atmiņā paliek vien īpaši dzīves mirkļi. Tie ir mirkļi, kas mums ir sagādājuši spilgtas, sirdi sildošas emocijas. Nav nozīmes, vai tās bijušas skumjas, aizkustinājums vai prieks. Tieši emocijas mūsos ir aizkārušas stīgas, kas ļauj sajusties dzīviem.
\